Lai diskutētu par trīspusējā sociālā dialoga praksēm Latvijā, 10. novembrī Rīgā aizvadīts pirmais projekta “Vietējā un reģionālā trīspusējā sociālā dialoga veicināšana Latvijā” pasākums.

Projektu īsteno Rīgas Uzņēmēju biedrība sadarbībā ar Rīgas pašvaldību un tādām nevalstiskajām organizācijām kā Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, Latvijas Biznesa savienība, Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība u.c., piesaistot sociālā dialoga jomas ekspertu no Norvēģijas Karalistes.

Rīgas Uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Juhņevičs: “Trīspusējais sociālais dialogs iesaista sabiedrību lēmumu pieņemšanā, var radīt sociālo mieru, lai atrisinātu svarīgus ekonomiskus un sociālus jautājumus. Turklāt tas var sniegt politikas veidotājiem informāciju, kas nepieciešama efektīvākas politikas izstrādei.”

Pasākuma laikā atvērtību un apņēmību attīstīt dialogu ar sabiedrību apliecināja Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis un domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone. Savukārt nepieciešamību apstiprināja arī klātesošo nevalstisko organizāciju pārstāvji. Bet Norvēģijas vēstnieks Latvijā Kristians Ēdegors akcentēja trīspusējā sociālā dialoga priekšrocības un rezultātus Norvēģijā.

Eksperte no Norvēģijas Karalistes Sigrid Hetness uzvēra, ka Latvijai ir būtiski pārņemt Norvēģijas pieredzi – ceļa karti lēmumu pieņemšanas procesam. Lai ikvienam ir iespēja iesaistīties lēmumu pieņemšanā, konsultācijās. Ikviens cilvēks vēlas būt uzklausīts un sadzirdēts, jo tikai diskusijās var pieņemt visām pusēm pieņemamus lēmumus.

NVO Alianses direktore Kristīne Zonberga aktualizēja jautājumu par to, ka valstī ir daudz un dažādu padomju, vietņu un formālu veidojumu sociālā dialoga risināšanai, bet nav vienojošas platformas, kur dažādi “spēlētāji” var sanākt kopā, nenotiek konsultācijas ar dažādām iesaistītajām pusēm, kā piemēram, mazajiem uzņēmējiem, pašnodarbinātajiem, start up uzņēmumiem. Ir jābūt pēctecībai dažādos līmeņos. Jācer, ka jaunais Rīgas domes deputātu sasaukums ciešāk sadarbosies ar valdību. Ir nepieciešama arī starpnozaru un starpinstitūciju kooperācija.

Latvijas Biznesa savienības padomes priekšsēdētāja Elīna Egle akcentēja, ka lēmumu pieņemšanas procesos un diskusijās jāiesaista arī universitātes, jāveido plašāka partnerība, jābūt komunikāciju struktūrām un jāveicina atklātums un caurspīdība lēmumu pieņemšanā.

Mārupes novada Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Silva Jeromanova-Maura pauda, ka Mārupes novadam ir veiksmīga pieredze, organizējot konsultatīvās padomes. Daudzus jautājumus var atrisināt, ja tos risina kopā. Svarīgs ir laiks, vārdi un iespējas.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste teica, ka viņu asociācijai ir cieša sadarbība ne tikai ar Rīgas, bet daudzu citu lielo pilsētu pašvaldībām. “Ir jautājumi, ko esam kopīgi atrisinājuši Rīgā, kā piemēram, izveidota tūrisma policija. Mums un pilsētas viesiem būtiska ir drošība un moderna un pieejama infrastruktūra. Šobrīd nozarei starp citiem jautājumiem būtisks ir nekustamā īpašuma nodokļa jautājums, kas ir vairākkārt augstāks kā kaimiņu valstīs. Esam risinājuši jautājumus arī par izkārtnēm, vasaras terasēm”.

Latvijas Sakaru darbinieku asociācijas padomes priekšsēdētāja Irēna Liepiņa pauda, ka arodbiedrību prioritātes ir biedriskums, sadarbība, stabilitāte. Mēs ejam līdzi laikam. Mums svarīgi ir iespēja un vienoties par koplīgumiem, ģenerālvienošanās noslēgšana nozaru griezumā. Ja darbinieki ir neaizsargāti, tad arī biznesam pašas iet grūtāk. Ir jāpanāk vairāk iesaistoša sabiedrība.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas projektu vadītāja Regita Zeiļa minēja, ka sociālajiem uzņēmējiem būtiska ir sadarbība ar pašvaldībām, to funkciju deleģēšana, pieredzes apmaiņa starp pašvaldībām un pašiem uzņēmumiem. Sadarbība sākas ar satikšanos un sarunu.

Pasākuma ierakstu iespējams skatīt:

https://www.facebook.com/RigasUznemejuBiedriba

https://www.facebook.com/RDPilsetasattistibasdepartaments

https://www.facebook.com/Savieniba.lv

Projekts tiek īstenots ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. programmas “Sociālais dialogs – cienīgs darbs” finansiālu atbalstu.