Par Rīgas domes saistošajiem noteikumiem

 “Par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei” 

 2021.gada 29.decembra Rīgas dome sēdē pieņēma saistošos noteikumus “Par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei”. Minētais jautājums Rīgas domes (eportfelis.riga.lv) sēdes kārtībā tika ievietots 2021.gada 28.decembra, plkst.10:23. Līdz ar to rodas jautājums cik kvalitatīvi tik īsā laikā var sagatavoties tik svarīgu jautājumu izskatīšanā, sabiedrības iesaistē un lēmumu pieņemšanā. Kā norādīts saistošo noteikumu paskaidrojumu raksta 4.punktā, saistošie noteikumi var ietekmēt uzņēmējdarbības vidi, veicinot energoefektivitātes paaugstināšanu, pieslēgšanos centralizētiem siltumtīkliem un bezemisiju risinājumu izmantošanu, kuri attiecīgi var ietekmēt izdevumu apjomu, kas ir saistīts ar energoresursu patēriņu un siltumapgādes sistēmu ierīkošanu.  Saistošo noteikumu paskaidrojumu 6.punktā norādīts, ka informācija par konsultācijām ar privātpersonām, konsultācijas nav notikušas.

Lieki piebilst, ka pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām visas politiskās partijas solīja lēmumu pieņemšanā vairāk uzklausīt sabiedrības pārstāvju viedokli un veicināt sociālo dialogu.

Iepazīstoties ar teritoriālo zonējumu siltuma enerģijas ražošanas veida izvēlei, rodas vairāki jautājumi, pēc kādiem kritērijiem  noteiktas zonas. Piemēram, nosakot I zonu, tajā ietilpst Jelgavas iela, Torņkalna iela, Vēju iela u.c. Pārzinot šīs teritorijas rodas jautājums, kā tur veidojas piesārņojums? Nemaz nerunājot, ka Torņkalna ielā atrodas kapi, sakarā ar ko tur nav ne dzīvojamais, ne rūpnieciskais fons. Kas, kad un ar kādām iekārtām veicis gaisa piesārņojuma mērījumus. Rīgas Enerģētikas aģentūra savos skaidrojumos norāda, ka vislielākais piesārņojums ir no transporta līdzekļiem. Bet no zonējumu kartes redzams, ka ielās, kur regulāri veidojas sastrēgumi (piemēram, Mūkusalas iela, Akmeņu iela, Ziepniekkalna iela, 11.Novembra krastmala) atrodas III zonā. Izstrādātais zonējums liek uzdot jautājumus cik objektīvi un no kādiem mērījumiem ir izstrādāts pieņemtais zonējums.

Saistošie noteikumi neatbilst Ministru kabineta 03.02.2009. noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 2.3. punkta prasībām, proti, noteikumos netiek konkretizēti terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas. Piemēram, nav konkretizēts, ko sevī ietver šķidrais kurināmais, kura izmantošana, vadoties no pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem, būs aizliegts visās zonās.  Piemēram, apmeklējot Latvijas propāna gāzes mājas lapu (https://www.lpg.lv/lv/about/), tajā norādīts, ka uzņēmums ir Latvijā lielākais sašķidrinātās naftas gāzes piegādātājs.  Rīgas domes sēdē Rīgas Enerģētikas aģentūras direktors skaidroja, ka uz Latvijas propāna gāzes piegādāto produkciju dotais aizliegums neattiecas.

Saistošajos noteikumos ir paredzēts atļaut izmantot siltuma enerģijas ražošanā biomasu, bet nekur nav atrunāt ko sevī ietver biomasa. Saskaņā ar Wikipēdijas datiem biomasa ir bioloģisks materiāls, ko iegūst no dzīviem organismiem. Biomasu ķīmiskas pārveides rezultātā var izmantot gāzes, siltuma un elektriskās enerģijas ražošanā. Galvenie biomasas resursu veidi ir lauksaimniecības augu atlikumi, cukuru, cieti un eļļu saturošie augi, meža atlikumi, atkritumi un pārpalikumi no lauksaimniecības sektora, organiski cietā frakcija no sadzīves atkritumiem, notekūdeņu dūņas un rūpnieciskie atkritumi no pārtikas un papīra ražošanas. Saprotam, ka Wikipēdija nav zinātnisko terminu vārdnīca, bet noteikumiem ir jābūt saprotamiem, lai pēc tam tos katrs neinterpretētu pēc savas izpratnes par to, kas ir biomasa un nesāktu apkurē izmantot, piemēram, izmantojot rūpnieciskos atkritumus no pārtikas un papīra ražošanas.

Uzskatu, ka apstiprinātie saistošie noteikumi izstrādāti nekvalitatīvi un nekalpos gaisa uzlabošanai Rīgā. Uzlabot gaisa kvalitāti var, nosakot izmešu daudzuma robežas, ļaujot siltuma enerģijas ražotājiem pašiem izvēlēties siltumenerģijas ražošanas veidu. Izvēloties veidu, kurš nodrošinātu, ka izmešu daudzums nepārsniedz noteiktās prasības. Nav saprotams, kādēļ netiek izskatīta iespēja, ka apkurē I zonā var izmantot malkas, granulu katlu, dūmvadu aprīkojot ar filtriem, kas samazina izmešus  faktiski līdz nulle. Faktiski saistošie noteikumi uzspiež izvēlēties centralizēto siltumapgādi, tas ir, AS ”Rīgas siltums” pakalpojumus, šādi samazinot un kropļojot konkurenci. Faktiski saistošie noteikumi skaidri lobē AS” Rīgas siltums” pakalpojumus, spiežot atteikties no gāzes apkures. Cik zināms AS ”Rīgas siltums” ik gadu zaudē savus klientus, iespējams, ar to saistīts doto saistošo noteikumu pieņemšanas process un mērķis. Šāds lobijs, noteikumi ar kuriem faktiski tiek uzspiests kādu siltumenerģijas ražošanas veids jāizvēlas, nav tiesisks, turklāt ņemot vērā AS ”Rīgas siltums” saražotā siltumenerģijas tarifa izmaksas, kuras ik gadu paliek lielākas.

Edīte Alksne

RUB valdes priekšsēdētāja vietniece