Savā pieredzē un domās dalās RUB valdes priekšsēdētājs, SIA Kosters valdes priekšsēdētājs Juris Juhņevičs. Kā…
- Par mums
- Notikumi
- Notikumi
- Pieredzes stāsti
- Vietējā un reģionālā trīspusējā sociālā dialoga pilnveidošana Latvijā
- Together. Building the future of worker participation in health service sector
- Rights to Information, Consultation and Participation for Employees’ Well-Being at Workplace (RECOPA)
- Noslēgušies projekti
- Pievienojies
- Kalendārs
- Kontakti
- Notikumi
Ilgtermiņa mērķtiecīga darbība, efektivitāte un inovācijas – LĪMENĪ! Intervija ar Mārtiņu Štrausu
– Kā Jūs izlēmāt pievērsties uzņēmējdarbībai?
Studiju laikos izzināju pasauli, katru vasaru braucu strādāt uz ārzemēm. Atbraucu atpakaļ un sapratu, ka kaut kas jāsāk darīt. Un tad mani Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors Juris Skujāns uzaicināja palīdzēt maģistriem laboratorijas darbos.
Tā es sāku ar laboratorijas darbiem, sapazinos ar LLU pēdējo kursu studentiem un absolventiem, palīdzēju ar maģistra darbu praktisko pētījumi izstrādi. Sagadījās, ka viens no būvinženieru maģistriem ieminējās par iespējām strādāt reālu darbu, es vairs negribēju braukt prom uz tiem trim vasaras mēnešiem, kā es biju iepriekš darījis, un viņš man ieteica betonētāja darbu. Es sāku kā betonētājs un izaugu līdz tam, ka 2007.gadā es atvēru savu uzņēmumu LĪMENĪ/ betonagrīdas.lv (zīmola nosaukums). Būtībā esmu šajā nozarē no paša sākuma un soli pa solim izaugu līdz uzņēmējam.
Iepriekš man nekad nebija doma, ka es būšu betonētājs, bet studenta gados bija spiesta lieta strādāt, pelnīt, jo nauda bija nepieciešama, lai nomaksātu tekošos rēķinus, un tajā brīdī arī nebija tik būtiski – kādu darbu. Tagad es esmu izaudzis un zinu, ka man ir zināšanu un pieredzes pamats, jo visam ciklam pats esmu izgājis cauri. Līdz ar to arī mani darbinieki nevar man pateikt, ka kaut ko nevar izdarīt, jo es zinu, ka var, un arī viņi zina, ka es zinu (smejas). Mācoties LLU, bija iespēja divus gadus dzīvot un mācīties Šveicē. Šī apmaiņas programma man pavēra jaunas iespējas un paplašināja redzesloku. Šveices draugi man bija sagādājuši iespēju turpināt pilnvērtīgu darbu un mācības uz pastāvīgu laiku, bet sapratu, ka nekur nav labāk kā mājās. Tas arī ir viens no iemesliem, kādēļ veidoju savu karjeru un uzņēmumu Latvijā.
– Kāpēc tieši šī nozare un kas Jūs tajā saista?
Šeit jāatgriežas jau pie studiju izvēles. Esmu radošs cilvēks, un man patīk jauni izaicinājumi. Būvniecība ir nozare, kur tu veido kaut ko jaunu, redzi darba rezultātus, pamatīga un viena no valsts ekonomikas dzinējspēkiem. Grīdas varbūt ir tikai maza daļa, bet tā ir nozīmīga daļa no būvniecības procesa. LĪMENĪ komanda var lepoties, ka esam piedalījušies tādos projektos kā Liepājas koncertzāles Lielais Dzintars būvniecībā, tagad ir Ventspils mūzikas vidusskola- koncertzāle, VEF Kultūras pils, Rīgas motormuzejs, Jaunā teika, Prezidenta pils rekonstrukcija. Tie ir pāris lielāki objekti, kuros LIMENI komanda ir devusi savu artavu, un varam lepoties ar kvalitatīvi ieklātām grīdām. Tā ir paliekoša vērtība, un tas ir ļoti patīkami.
– Vai un kā laika gaitā ir mainījies Jūsu klients?
LĪMENĪ/betonagridas.lv šogad aprīlī svinēja 10 gadus. Pats nozarē darbojos jau 18 gadus, un šo gadu laikā klienti, protams, ir mainījušies. Sākumā mums bija daudz mazu objektu. Pirms 10 gadiem, protams, nebija iespējams slēgt līgumus par tādiem objektiem kā VEF Kultūras pili vai Liepājas koncertzāli, tas nebija pa spēkam. Mēs ejam to secīgo ceļu. Līdzīgi kā es pats – betonētājs, darbu vadītājs, projektu vadītājs, uzņēmuma īpašnieks. Tāpat mēs ejam ar darbiem – sākām ar maziem darbiem un pārejam uz lielākiem. Bet tas nenozīmē ka mazie darbi mums vairāk neinteresē. Šo gadu laikā LĪMENĪ komanda ir apliecinājusi, ka esam vadošie speciālisti betona klona grīdu izbūves nozarē. Tā ir ilgtermiņa mērķtiecīga darbība, lai mēs sasniegtu to labāko līmeni. Ne velti uzņēmuma preču zīme ir LĪMENĪ! Cenšamies sadarboties ar arhitektiem, būvuzraugiem, būvniekiem, lai atrastu labāko grīdas pīrāgu risinājumu un, pat ja mēs neesam paši iesaistīti konkrētā objekta būvniecībā, mēs konsultējam. Pasniedzam arī lekcijas Rīgas Tehniskās universitātes studentiem, izglītojam jaunos, topošos speciālistus, pilnveidojam viņu un savas zināšanas. Līdz ar ko ne tikai izpildām savas nozares tiešos darbus, bet arī iesaistāmies zinātnē.
Kopumā šo gadu laikā klients ir kļuvis lielāks, prasīgāks. Ja kādreiz mums bija ~100m2 objekti, tad tagad ~20 000m2 objekti liekas normāli. Pirmais lielais objekts ar 23 000m2 mums bija Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunais korpuss.
– Kā Jūs raksturotu no sava skatu punkta šī brīža biznesa vidi Latvijā?
Ļoti darbīga! Daudzu būvobjektu uzsākšana tika nobīdīta sakarā ar Eiropas struktūrfondu naudas plānošanas periodu naudas apgūšanas aizkavēšanos. No otras puses – turpmākajos pāris gados būs ļoti jāiespringst, lai visus ieplānotos objektus realizētu. Un šeit sākas nākamā problēma – pieprasījums būs, bet darba spēka trūkuma dēļ realizēšana būs ļoti grūti.
Kopumā mans skatījums ir ļoti pozitīvs. Nesen arī Finanšu ministre paziņoja, ka Latvijas ekonomikas attīstības rādītāji no 3,5% ir pacēlušies uz 5,2%, kas ir krietns lēciens. Tie, kuri ir labi savā nozarē, viņi nespēj realizēt pieprasījumu, viņiem vajag kvalificētu darbaspēku, pieprasījums aug. Arī LĪMENĪ nepieciešami jaunus speciālisti. Daži konkurenti jau ieved darba spēku no Ukrainas, bet tur atkal ir sava problemātika. Kur tad ir tas zelta vidusceļš, lai pasūtītājs, klients un izpildītājs būtu laimīgi…?
Ja kāds saka, ka vide ir nesakārtota, tad raisās domas – kurš tad par to ir atbildīgs? Protams, mēs paši veidojam vidi. Jāstrādā pie efektivitātes, jo mūsdienās visdārgākais ir laiks, to nevar nopirkt par naudu, un kas tad laiku menedžē, ja ne pats uzņēmuma vadītājs, kuram ir arī jārāda priekšzīme darbiniekiem. Piemēram, tajā pašā Austrijā piektdienas lielākoties ir brīvas vai vismaz krietni īsākas, bet ne jau tāpēc, ka darba būtu mazāk vai izdarīts tiek mazāk. Piektdienā var sagatavoties nedēļas nogalei un izbaudīt divas pilnas brīvdienas, un atpūties cilvēks arī strādā daudz labāk. Pie mums nozarē strādā līdz piektdienas vēlam vakaram, un tad vēl arī sestdien pastrādā. Bet cilvēks nevar pa vienu dienu atpūsties. Tas aiziet ķēdes reakcijā, un nākamajā nedēļā darba efektivitāte labākajā gadījumā ir ~60%. Beigās visi ir izdeguši, noskrējušies, visiem ir grūti. Bet nevajag skatīties uz sekām, jāskatās uz iemesliem, kas nereti ir sīkumi, ko varētu atrisināt pāris minūšu laikā, bet tā minūte izvērtās līdz izdegšanai un varbūt pat slimnīcai.
Mēs cenšamies darboties efektīvi, lai risinātu darbaspēka trūkumu, Esam iegādājušies Robotu-betonētāju kura darba efektivitāte paaugstinās ~3 reizes. Mazs robots, 70 kilogramu smags, kuru palaiž telpā, iedod viņam komandu, un viņš pats izdara cilvēka darbu. Mēs darbaspēka problēmu cenšamies risināt ar inovatīvu pieeju, tā arī parādot, ka esam tirgus līderi, no kuriem var mācīties. LĪMENĪ ir apmācījuši darbiniekus, kuri ir izauguši un uztaisījuši savus uzņēmumus, bet viņiem pašiem nav tā radošuma, savas idejas. Un kamēr tu tikai kopē, ko dara citi, tu vienmēr būsi iepakaļ. Bet katram uzņēmumam ir savs dzinējspēks, harizma, zināšanas, tāpēc jau tas ir interesanti gan klientiem, gan konkurentiem vai sadarbības partneriem. Man kā LĪMENĪ zīmola nesējam ir prieks dalīties ar informāciju un zināšanām, cenšamies izglītoties un pilnveidot komandu, augt un attīstīties, jo spēks ir komandā. No vienas puses man vajadzētu baidīties radīt savu nākotnes konkurentu, bet no otras puses es priecājos – ja viņiem ir tās idejas, tad labāk, lai viņš iet un cīnās, tas man neļauj atslābt un liek ģenerēt jaunas idejas un virzienus. Jo spēcīgāka konkurence, jo augstāka būs nozares kvalitāte, efektivitāte un disciplīna.
Ja jums nepieciešama grīda, kur jūs to meklēsiet? Prasīsiet draugam vai meklēsiet mums visiem zināmajā portālā ss.lv, kur ir viss. Jebkurš, kuram tur piezvani, var uztaisīt lētāk… un kā lai no tiem simts sludinājumiem izvēlas īsto, labāko, kvalitatīvāko, un, ja radīsies problēmas, kurš uzņemsies atbildību? Mēs cenšamies tur neiet, nelikt, neiesaistīties, tur nav ideju – visi vienādi; tur pirmais jautājums ir – cik maksā? Bet tur taču ir tik daudz mainīgo. Mēs cenšamies, lai mūsu klienti ir apmierināti. Es nesaku, ka nekad nekļūdāmies, tas ir tikai normāli, jo nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Bet tas ir mūsu dotais solījums, ka viss būs līmenī!
– Kur un kā Jūs smeļaties enerģiju un iedvesmu pēc darba un jauniem darbiem?
Kalni, kalni visa veida aktivitātes, kas saistītas ar kalniem un aktīvu dzīvesveidu. Tur tu atslēdzies, tur telefonam nav zonas, neviens tevi nevar sazvanīt, un tur ir fiziska, psiholoģiska slodze, kas dod izaicinājumu, un tavs prāts atpūšas. Jūs prasīsiet, kā tas nākas, ka ir fiziska un psiholoģiska spriedze, bet prāts var atpūsties. Es saku, ka var. Tu pieej pie augsta kalna un domā – es taču nevaru tur uzkāpt. Un tad tu uzkāp, jo tu domā tikai par vienu, tev mērķis ir skaidri zināms. Skatoties uz kalnu, prāts it kā saka, ka to nevar, bet kājas to izdara, un, esot virsotnē, saproti, ka cilvēkam ir tāds spēks, tādas iekšējās rezerves, kas ikdienā netiek izmantotas. Kalnos tu izkāp ārā no savas komforta zonas, saproti, ka tevī ir neizmantotas rezerves un var izdarīt un paspēt tik daudz! Var paspēt pastrādāt, veltīt laiku ģimenei, paceļot un arī dabūt īsāku to piektdienas darba dienu. Bet ir jāsaprot tas sākuma iemesls, kāpēc līdz šīm tā varbūt nesanāk. Tu sakārto savu režīmu, jūties komfortā. Un tad sanāk tā – kurš tad gribētu būt betonētājs? Tas taču nav sapņu darbs, bet ir forši, ka tu savu ritmu sakārto, un tu zini, ka tu dod cilvēkiem darbu, viņi ir priecīgi, viņi var dot tālāk savām ģimenēm. Nav jau tā, ka mēs vienmēr piektdienās 12:00 slēdzam visu ciet, ir reizēm arī jāpastrādā, bet tas ir LĪMENĪ vārdā, jo klientam ir apsolīts. Ir jāatrod zelta vidusceļš, un mēs vēl esam ceļā!
Kalni, ģimene, sports… tas man dod spēku un enerģiju. Jo tu vairāk dari, jo tu vairāk vari un vairāk tev gribas darīt.
– Vai Jūs ieteiktu citiem uzņēmējiem pievienoties Rīgas Uzņēmēju biedrībai?
Ja jā, tad, miniet 3 iemeslus.
Protams, iesaku iestāties, jo, kā jau minēju, mēs paši ar savu darbību vai bezdarbību veidojam vidi sev apkārt. Es iestājos RUB, jo tā ir vieta, kur sanāk uzņēmēji, kur jebkuram var paprasīt padomu, socializēties citā vidē. Ikdienā es esmu savā ritmā, savos darbos, man nav laika padomāt par kaut kādām lietām citādāk. Tur ir vairāk tieši tā socializēšanās. Mēs necenšamies viens otram kaut ko pārdot, bet drīzāk, ja ir kāda problēma, tad kopā to risina, katrs nāk ar savu skatījumu, izdiskutē, varbūt atrod kādu jaunu ideju savam biznesam vai citiem.
– Jūsu vēlējums Rīgai un Latvijai, sagaidot valsts simtgadi!
Kā es minēju, es esmu dzīvojis gan Austrijā, gan Šveicē, strādājis par trauku mazgātāju, viesmīli un darījis parastos studentu darbus, bet tas ir īslaicīgi, un vienmēr ir skumjas pēc mājām, Latvijas. Lai stiprinātu mūsu Latviju, ir jāsāk ar savu ģimeni, ar bērniem, jo stipras ģimenes ir pamats stiprai Latvijas valstij.
Kā uzņēmējs novēlu mātei Latvijai, lai visi viņas bērni, kas izkaisīti pa visu pasauli, atgrieztos mājās – Latvijā – un iegūtās zināšanas sētu mūsu zemītē.
Es novēlu, lai katrs sāktu ar sevi! Latvija veidojas no maziem puzles gabaliņiem, kur mēs katrs esam svarīga daļa, lai uz simtgadi mēs varam salikt to puzli kopā, lai veidojas kopējais Latvijas tēls. Tas arī ir mans novēlējums, lai visa Latvija ir noklāta ar mūsu mazajiem puzles gabaliņiem – katram ir sava vieta, kur viņš jūtas labi, ir sava loma un nozīme, un visi turas kopā un stiprina Latviju. Un to vislabāk var realizēt, ja būs labi uzņēmēji. Jo tad būs apmierināti darbinieki, darbiniekiem laimīgas ģimenes, un, ja ģimenē viss ir kārtībā, mēs esam labs piemērs saviem bērniem.
– Jūsu padoms, vēlējums jaunajiem uzņēmējiem vai tiem, kuri vēl prāto par savas uzņēmējdarbības uzsākšanu!
Pirmais – novēlu pārvarēt bailes no savām bailēm! Cilvēks tā ir iekārtots, ka bailes ir aizsargmehānisms, ko esam mantojuši ģenētiski, tās vienmēr būs blakus. Ko dara jaunais uzņēmējs, ja viņam ir šaubas vai bailes par kādu lēmumu vai darbību? Protams, prasa kādam, kam jau ir pieredze vai zināšanas. Tāda ir arī RUB filozofija – dalīties ar savām zināšanām un palīdzēt jaunajiem uzņēmējiem. Un ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī tādiem, kuri darbojas jau vairākus desmit gadus, ja nepieciešams.
Otrs – uzņemties atbildību. Ja tu pārvari bailes, tu sāc darboties, tu, protams, kādreiz kļūdies, bet tad uzņemies atbildību. Tas ir viens no pamatnosacījumiem. “Jā, es kļūdījos, bet es to izlabošu” – tu turi doto vārdu, un tad cilvēki var uzticēties un ieteikt tālāk.
Trešais – domāt radoši un izrādīt iniciatīvu, būt pozitīvam un atvērtam. Varu teikt -nāciet, iestājieties RUB un viss notiksies, bet tā nebūs, ja tev nebūs inicatīvas, radošu ideju un vēlmes mainīt pasauli. Mājai ir jāieliek stabili pamati, bet, ja tu nezini, kā to izdarīt, tu vari izlasīt grāmatas, noskatīties video Youtube, bet no tā tu praktiski gudrs nebūsi. Tu zināsi teoriju, bet ne praksi. Komunikācijai ir ļoti liela loma, un tas ir atkal saistīts ar domāšanu, iniciatīvas izrādīšanu. Ja ir problēma – runājam, jo katrai problēmai var būt dažādi iemesli un blakus problēmas, un tas, protams, attiecas ne tikai uz biznesu.
Ja tu esi pozitīvs, atvērts, tad arī klients to jūt, un darījumi rodas, jo savstarpējā enerģijas apmaiņa ir nozīmīga. Protams, ka ir grūti, bet atrodi efektīvu ceļu, risinājumu un esi labāks!
Līdzīgi raksti
-
Pieredzes un veiksmes stāsts – RUB valdes priekšsēdētājs Juris Juhņevičs
-
Iedvesmas un pieredzes stāsts – Ilze Kalniņa
Intervija ar Ilzi Kalniņu - Rīgas Tālmācības vidusskolas dibinātāja, Latvijas Tālmācības profesionālā centra dibinātāja, izglītības…
-
Mūsu bizness ir caurspīdīgs! Intervija ar Normundu Ivdru
Kā Jūs izlēmāt pievērsties uzņēmējdarbībai? Tas jau bija ļoti sen... Dzīvojām ļoti interesantā laikā, kad…